Kristīne Dūze. Dublina

Kārtējais trešdienas vakars klāt. Tas nozīmē to, ka vakarā esmu laipni gaidīta pavadīt dienas nobeigumu lieliskā un draudzīgā kompānija ar brāļiem, māsām un Jēzu. Kad ierados “Alfā”, nācās smagi nopūsties, jo atskārtu, ka šī ir viena no pēdējām nodarbībām. Tomēr tas mani neatturēja piedāvāt katram atnākušajam pa tējas krūzei, lai sasildītos. Iekodām pa maizītei, uzdzērām siltu tēju un padalījāmies ar nedēļas notikumiem un piedzīvojumiem. Šis ir tas mirklis, kad mēs uzzinām viens par otru jaunu lietas un piedāvājam palīdzēt, piemēram, pārvākties vai aizvest mājās pēc nodarbības.

Uzsākot nodarbību mācītājs Artis aizlūdz par mums, par mūsu ikdienu un lai kļūstam stiprāki ticībā un garā. Arta lūgsanas vienmēr sasilda manu sirdi. Pēc lūgšanas mēs vienmēr slavējam Dievu ar kādu dziesmu, kas, manuprāt, visus nedaudz saliedē. Es vēlētos zināt par ko domā citi, kas skrien viņu prātos, kamēr mēs visi iegrimstam dziesmās. Mēs dziedājām dziesmu Šķīsti Mani Kungs , kurā ir vārdi – šķīsti mani Kungs, lai topu es kā zelts tīrākais. Tajā mirklī es apjautu, ka tā man ir kā maza lūgšana Dievam, lūdzot žēlastību un slavejot Tēti.

Tomēr “Alfas” kursā mēs ne tikai dziedam, bet uzņemam arī visādas interesantas un patiesi noderīgas lietas. Katra nodrbība tiek veltīta kādai tēmai, šodien mēs runājām par Apustuļa Ticības apliecību. Šo nodarbību mums vadīja Dace, kura ir atbraukusi no Latvijas kalpošanas misijā.

Iepazināmies ar ticības apliecību, bet vispirms mēs iesākām ar vēsturi, kas, pēc manām domām, ir patiesi svarīgs aspekts. Es uzskatu, ka bez pamatiem, neejot soli pa solim, mūsos kaut kas var sabrukt. Gluži kā ceļot māju, neviens nesāk ar jumtu, bet gan ar stabiliem pamatiem. Pēc vēstures mēs centāmies atbildēt uz dažiem jautājumiem, kas saistīti ar ticības apliecību, un nonākt pie atziņām.

Ticības apliecība nav vienkārši jānoskaita, to nepieciešams apliecināt. Šī atziņa nepamet manu prātu. Kas lika man iegrimt domās par ticību. Kas gan ir ticība? Tā dod visu, ko no Dieva gaidam un kas mums jāsaņem. Tā māca Viņu pilnībā atzīt. Ticība ir tā, kura ļauj mums dzīvot pēc baušļiem. Galu gala, es sapratu, ka ticība nozīmē paļauties uz šo iepazīto Personu – Dievu, spēt attiecināt evaņģēlijos ierakstīto uz sevi – Kristus ir cietis, miris un augšāmcēlies par mani. Un tad es atskārtu, ka Dace “uzara” manu sirdi, sakot, ka bieži neattaisnoju Dieva cerības un paļaušanos uz mani. Bieži pārkāpju visu, ko esmu solījusi, un visbeidzot pienāk mirklis, kad es Dievam atzīstos un saku: “Piedod, Mīļais, Kungs, es visu esmu salaidusi galīgā dēlī.” Bet Dievs turpina mani mīlēt, sargāt, dziedināt un atbalstīt. Cik viņš patiesi mani mīl. Viņš darbojas apslēpti un mums nemanāmi, bet mēs to sajūtam, jo Viņš uztur šo pasauli.

Ticības apliecībā ir vārdi debess un zemes radītājs,ar kuriem mēs pieņemam Viņu kā rādītāju un atzīstam no visas sirds, ka vēlamies piederēt Jēzum. Kad atzīstam, ka Jēzus ir mūsu Kungs – mēs viņam atdodam visu savu dzīvi. Es esmu atdevusi savu dzīvi un sevi visu Dievam, un katru rītu mostos ar tā Kunga vārdiem :”… un redzi, Es esmu pie jums ikdienas līdz pasaules galam” (Mateja ev. 28:20).

Sākām runāt par Poncija Pilātu. Lai arī cik smieklīgi un cilvēciski nešķistu, agrāk man likās, ka Poncija Pilāts ir atrašanās vieta, bet tas ir cilvēks – romietis, kurš atlaida Barabu un lika šaustīt un sist krustā Jēzu. Dievišķs miers sirdī apzinoties, ka Viņš to izdarīja mūsu dēļ. Tomēr mani pārņēma skumjas, ka, ja mēs neattaisnojam Viņa cerības, tad Jēzus nāve būs bijusi veltīga. Bet mums Dievs devis izaicinājumu – būt cilvēkiem. Mēs dzīvē nevaram vainot nevienu citu par lietām, ko esam izdarījuši, jo Dievs ir ļāvis mums pašiem izvēlēties un pieņemt lēmumus.

Jāsaka, ka šovakar tik nopietnā lekcijā saņēmu fantastisku Dieva dāvanu un svētību, nodzīvojot vēl vienu dienu kopā ar Jēzu.

Liels paldies Dacei par lielisko vakaru. Viņa bija sagatavojusies ne pa jokam, ierodoties ar visu prezentāciju, kā sacīt jāsaka -neko pielikt, ne atņemt. Dievs viņu vadīja un Dace dalījās tajā visā ar mums. Tiekamies nākamajā “Alfas” nodarbībā, tā arī būs pēdējā.

2012.gada 1. februāris

Dievkalpojumi februārī:

*Sestdien, 4.februārī plkst. 11.00 “Reparation Convent”, Laurel Hill Avenue, Limerick (nākošā iela aiz Redemptorist Church pa labi, ar auto jābrauc no Mary Immaculate College puses)
*Svētdien, 5.februārī plkst. 14.00, St.Finnian’s Church, 24 Adelaide Road, Dublin 2.

*Sestdien, 11.februārī plkst.12.00, St.Finbarr’s Church, Main Street, Carrickmacross
*Svētdien, 12.februārī plkst. 14.00, St.Finnian’s Church, 24 Adelaide Road, Dublin 2.
*Svētdien, 19.februārī plkst. 14.00, St.Finnian’s Church, 24 Adelaide Road, Dublin 2.
*Svētdien, 26.februārī plkst. 14.00, St.Finnian’s Church, 24 Adelaide Road, Dublin 2.

Mājas grupu tikšanās ar mācītāju Arti Druvieti:
*4.februārī Limerikā pēc dievkalpojuma “Reparation Convent”, Laurel Hill Avenue, Limerick, sīkāka informācija pa tālruni 0834062219 (Vilnis)
*4.februārī Fermoy, sīkāka informācija pa tālruni 0863743796 (mācītājs Artis)

*11.februārī plkst. 14.00 Carrickmacross, sīkāka informācija pa tālruni 0862005366 (Evija)
*24.februārī plkst. 19.00 Longfordā, sīkāka informācija pa tālruni 0871176475 (Santa)

45 Tad Viņš tiem saprašanu atdarīja, ka tie rakstus saprata,
46 un tiem sacīja: “Tā stāv rakstīts, ka Kristum bija ciest un augšāmcelties no miroņiem trešā dienā
47 un ka Viņa Vārdā būs sludināt atgriešanos un grēku piedošanu visām tautām, iesākot no Jeruzālemes,
48 un jūs esat liecinieki tam visam.
49 Un redzi, Es jums sūtu Sava Tēva apsolījumu. Bet palieciet jūs pilsētā, līdz kamēr tiksit apģērbti ar spēku no augšienes.”

VIDEO:

Papildus informācija, pa tālruni, 083 4062219. Vilnis.

Mācītājs Artis Druvietis.

Lūkas evanģēlijs 3. nodaļa

1 Bet ķeizara Tiberija piecpadsmitajā valdības gadā, kad Poncijs Pilāts bija zemes valdītājs Jūdejā un Hērods valdnieks Galilejā, un Filips, viņa brālis, valdnieks Iturejā un Trahonijā, un Lizanijs valdnieks Abilenē,
2 augsto priesteru Annas un Kajafas laikā, Dieva vārds nāca pār Jāni, Caharijas dēlu, tuksnesī.
3 Un viņš sāka staigāt pa visu Jordānas apgabalu, sludinādams grēku nožēlošanas kristību uz grēku piedošanu,
4 kā ir rakstīts pravieša Jesajas grāmatā: saucēja balss tuksnesī: sataisait Tā Kunga ceļu, darait līdzenas Viņa tekas!
5 Katrai ielejai jātop pildītai un katram kalnam un pakalnam nolīdzinātam, kas līks, tam jātop taisnam un, kas celmains, – par staigājamu ceļu.
6 Un visai miesai būs redzēt Tā Kunga pestīšanu.

7 Ļaužu pulkiem, kas nāca pie viņa kristīties, viņš sacīja: “Jūs odžu dzimums, kas jums norādījis, kā izbēgsit nākamai dusmībai?
8 Tad nu nesiet patiesus atgriešanās augļus un nesāciet pie sevis sacīt: mums ir Ābrahāms par tēvu! – Jo es jums saku: Dievs spēj no šiem akmeņiem radīt Ābrahāmam bērnus!
9 Jau cirvis pielikts kokiem pie saknes: katru koku, kas nenesīs labus augļus, nocirtīs un iemetīs ugunī.”
10 Un ļaudis viņu jautāja: “Ko tad mums būs darīt?”
11 Bet viņš tiem atbildēja, sacīdams: “Kam divi svārki, tas lai dod tam, kam nav, un, kam ir pārtika, lai dara tāpat.”
12 Bet arī muitnieki nāca kristīties un to jautāja: “Mācītāj, ko mums būs darīt?”
13 Tad viņš teica: “Neņemiet vairāk, kā jums nolikts.”
14 Bet arī kareivji to jautāja: “Ko tad mums būs darīt?” Un viņš tiem atbildēja: “Neaplaupait nevienu un neizspiediet nevienam naudu un esiet mierā ar savu algu.”
15 Bet, kad ļaudis savās gaidās par Jāni savās sirdīs domāja, vai tas varbūt neesot Kristus,
16 tad Jānis visiem atbildēdams sacīja: “Es kristīju jūs ar ūdeni, bet pēc manis nāks viens spēcīgāks, nekā es esmu, kam es neesmu cienīgs atraisīt kurpju siksnas. Tas jūs kristīs ar Svēto Garu un uguni.
17 Tam vēteklis ir rokā, un Viņš tīrīs Savu klonu caurcaurīm un sakrās kviešus Savā klētī, bet pelavas sadedzinās neizdziestošā ugunī.”

VIDEO:

Dievkalpojumi decembrī:

*Svētdien, 4.decembrī plkst. 14.00, St.Finnian’s Church, 24 Adelaide Road, Dublin 2.

*Svētdien, 11.decembrī plkst. 14.00, St.Finnian’s Church, 24 Adelaide Road, Dublin 2.
*Svētdien, 18.decembrī plkst. 14.00, St.Finnian’s Church, 24 Adelaide Road, Dublin 2.
*Sestdien, 24.decembrī plkst. 18.30, Ziemassvētku dievkalpojums St.Finnian’s Church, 24 Adelaide Road, Dublin 2.
*Svētdien, 25.decembrī, plkst 14.00, St.Finnian’s Church, 24 Adelaide Road, Dublin 2.

Tiek organizēti arī Ziemassvētku dievkalpojumi ārpus Dublinas, informācija par tiem tiks publicēta vēlāk.

Tikšanās tēma ir “(Pie)derība”, risināsim sarunas un diskusijas par jautājumiem: Kas es esmu?  Kas mani veido?  Kas man pieder?  Kam piederu es?

Tiekamies 26.novembrī plkst. 14.00, Clonsilla, Dublin 15, precīzu adresi var uzzināt zvanot pa zemāk norādītajiem telefoniem.

Nāc pats un paņem līdzi draugus! Būs iespēja nopērties pirtī, tāpēc lūgums neaizmirst paņemt līdzi pirtslietas (dvieli, čības, peldkostīmu). Kopīgi arī gatavosim – cepsim picas, katrs gādā produktus, kas liekami uz paša iecienītākās picas!

Papildus info: 0868644149 (Ulvis), 0862216877 (Inguna)

2011. gada 20. novembrī

Mateja evanģēlijs 24. nodaļa

1 Un, izgājis no Tempļa, Jēzus aizgāja. Tad Viņa mācekļi piegāja pie Viņa, lai rādītu Viņam Tempļa celtnes.
2 Bet Jēzus atbildēja tiem un sacīja: “Vai jūs visu to neredzat? Patiesi Es jums saku: šeit akmens uz akmens nepaliks, kas netiks nopostīts.”
3 Un, Viņam uz Eļļas kalna sēžot, mācekļi piegāja pie Viņa atsevišķi un sacīja: “Saki mums, kad šīs lietas notiks un kāda būs Tavas atnākšanas un pastarā laika zīme?”
4 Un Jēzus atbildēja tiem un sacīja: “Pielūkojiet, ka neviens jūs nepieviļ.
5 Jo tad daudzi nāks Manā Vārdā un sacīs: Es esmu Kristus, – un tie pievils daudzus.

6 Bet jūs dzirdēsit karus un karu daudzināšanu. Esiet nomodā, nebīstieties, jo tam jānotiek; bet tas nav vēl gals.
7 Jo tauta celsies pret tautu, valsts pret valsti, un būs bada laiki un zemestrīce dažās vietās.
8 Bet tas viss būs tikai lielo bēdu iesākums.
9 Tad tie jūs nodos mokās un jūs nokaus, un jūs būsit visu tautu ienīsti Mana Vārda dēļ.
10 Un tad daudzi apgrēcināsies un viens otru nodos, un viens otru nīdīs.
11 Un daudzi viltus pravieši celsies, un tie daudzus pievils.
12 Un, tāpēc ka netaisnība ies vairumā, mīlestība daudzos izdzisīs.
13 Bet, kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts.
14 Un šis Valstības evaņģēlijs tiks sludināts visā pasaulē par liecību visām tautām, un tad nāks gals.
15 Kad nu jūs redzēsit izpostīšanas negantību stāvam svētā vietā, par ko pravietis Daniēls sacījis – kas to lasa, lai uzmana, -
16 lai tad tie, kas ir Jūdejā, bēg kalnos.
17 Un, kas ir uz jumta, lai nekāpj zemē iznest mantas no sava nama.
18 Un, kas ir uz lauka, lai neatgriežas mājās paņemt savas drēbes.
19 Bet vai grūtajām un zīdītājām tanī laikā!
20 Bet lūdziet Dievu, lai jūsu bēgšana nenotiek ziemas laikā vai sabata dienā.
21 Jo tad būs tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas no pasaules iesākuma līdz šim laikam un kādas arī vairs nebūs.
22 Un, ja šīs dienas netiktu saīsinātas, tad neviens cilvēks neizglābtos; bet izredzēto dēļ šīs dienas tiks saīsinātas.
23 Ja tad kas jums sacīs: redzi, še ir Kristus vai tur, – tad neticiet.
24 Jo uzstāsies viltus kristi un viltus pravieši un darīs lielas zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja iespējams, arī izredzētos.
25 Redzi, Es jums to esmu teicis jau iepriekš.
26 Tāpēc, kad tie jums sacīs: redzi, Viņš ir tuksnesī, – tad neizeita ārā; redzi, Viņš ir kambaros, – tad neticiet.
27 Jo, kā zibens izšaujas no rīta puses un atspīd līdz vakara pusei, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.
28 Jo, kur maita, tur salasās ērgļi.
29 Bet tūdaļ pēc šā laika bēdām saule aptumšosies, mēness nedos sava spīduma, zvaigznes kritīs no debesīm un debess stiprumi kustēsies.
30 Un tad Cilvēka Dēla zīme parādīsies pie debesīm, un tad visas ciltis virs zemes vaimanās un redzēs Cilvēka Dēlu nākam debess padebešos ar lielu spēku un godību.
31 Un Viņš izsūtīs Savus eņģeļus ar lielu bazūnes skaņu, un tie sakrās Viņa izredzētos no četriem vējiem, no viena debess gala līdz otram.
32 Mācaities līdzību no vīģes koka. Kad viņa zaros jau pumpuri metas un lapas plaukst, tad jūs zināt, ka vasara ir tuvu klāt.
33 Tā arīdzan jūs – kad jūs visu to redzat, tad ziniet, ka Viņš ir tuvu durvju priekšā.
34 Patiesi Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekāms tas viss notiek.
35 Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nekad nezudīs.
36 Bet dienu un stundu neviens nezina, ne debesu eņģeļi, ne Dēls, kā vien Tēvs.
37 Jo, kā bija Noas dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.
38 Jo, tā kā tanīs dienās priekš ūdens plūdiem tie rija un plītēja, precējās un devās laulībā līdz tai dienai, kad Noa iegāja šķirstā,
39 un tie nenāca pie saprašanas, tiekāms plūdi nāca un aizrāva visus, tāpat būs arī Cilvēka Dēla atnākšana.
40 Tad divi būs laukā, vienu pieņems, otru atmetīs.
41 Divas mals dzirnavās, vienu pieņems, otru atmetīs.
42 Tāpēc esiet modrīgi, jo jūs nezināt, kurā stundā jūsu Kungs nāk.
43 Bet to saprotiet: ja nama kungs zinātu, kurā stundā zaglis nāks, tad tas paliktu nomodā un neļautu ielauzties savā namā.
44 Tāpēc esiet arī jūs gatavi, jo Cilvēka Dēls nāks tanī stundā, kuru jūs nedomājat.
45 Kurš tad ir uzticīgais un gudrais kalps, ko kungs iecēlis pār savu saimi tiem dot barību savā laikā?
46 Svētīgs šis kalps, kad viņa kungs pārnākdams atradīs to tā darām.
47 Patiesi Es jums saku: viņš to iecels pār visām savām mantām.
48 Bet, ja ļaunais kalps sacīs savā sirdī: mans kungs kavējas nākt, -
49 un iesāks sist savus darba biedrus un rīt un plītēt ar plītniekiem,
50 tad šā kalpa kungs nāks tādā dienā, kurā viņš to negaida, un tādā stundā, kas viņam nav zināma,
51 un to satrieks un tam dos algu ar liekuļiem. Tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.

Šī uzruna ir nolasīta svētku pasākumā Īrijā, Dublinā, 18.novembrī.

“Arī šodien mēs atkal piedzīvojam lielu juku laikus, kuri traģiski skar visu latviešu tautu un valsti. Tauta strauji izmirst, tūkstošiem latviešu pamet savu valsti. Vairojas bezcerība. Un ir acīmredzami, ka visām likstām pamatā ir tieši – garīgo vērtību krīze.

Šogad aprit 20. gadskārta Kristīgās demokrātijas kustībai Latvijā, tādēļ, atceroties pagātni, šis būtu piemērots brīdis parunāt par garīgajām vērtībām – nacionālo interešu kontekstā šodien.
Ja Baznīcai nav tieši jāiesaistās valsts pārvaldē, tad neaizmirsīsim, ka tikai no Baznīcas var nākt atjaunoti cilvēki, kuri vienīgie spētu sakārtot savu valsti un likt tai ziedēt. Un tā ir mūsu tautas bagātība, ka kristīgo draužu locekļi sastāda pāri par 1,2 miljoniem.

Bet tas tad, vispirms, ir jautājums par latviešu tautas identitāti un mūsu saknēm. Neviena tauta nevar runāt par savām garīgajām vērtībām, ja tā neprot formulēt savu identitāti un aizmirst, no kurienes nāk un par ko tai jāstāv. Savukārt tauta, kura augstu tur savas garīgās pamatvērtības, ir neuzvarama!
Tādēļ mums, kristīgajiem latviešiem, par tautas identitāti ir vienmēr jābūt nomodā.

Jāsaka, un to mēs visi zinām: mūsu identintitāte šodien ir atšķaidīta, nenoformulēta un tādēļ problemātiska.  Iespējams, tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ latvieši šodien nevis aizstāv savu valsti, bet masveidā to pamet. Un starp bēgošajiem daudzi ir kristieši…

Runājot par identitāti, tieši Baznīcai ir jābūt katrā tautā tās garīgo pamatvērtību formētājai un nesējai. Garīgās vērtības vienmēr ir tautas eksistences pamats. Tieši uz garīgajām vērtībām tiek veidota sabiedrības pamatšūna – ģimene; garīgās vērtības nosaka cilvēku savstarpējās attiecības sabiedrībā, un tieši tās arī ir tas vienīgais, kas var nodrošināt godaprāta dominanti valsts pārvaldē, novēršot korupcijas vēzi un garantējot nācijas pastāvēšanu un izaugsmi.

Ja nācija zaudē savas garīgās vērtības, tad tā nenovēršami deformējas un iet bojā. Un tas liecina par kristiešu nepadarītajiem darbiem…

Lai mēs varētu sākt atjaunot mūsu sapostīto valsti, mums ir jāatceras, ka mūsu sabiedriskā un valsts dzīve, un lielā mērā mūsu, latviešu, identitāte savu garīgo veidolu un spēku ieguva tieši 18. gs. Vidzemes Brāļu draudžu jeb Hernhūtiešu kustībā, kad neorganizētie, analfabētismā, dzeršanā un noziegumos grimstošie latvieši neticami īsā laikā ieguva ērgļa spārnus un stalti nostājās Eiropas valstu pirmajās rindās.
Tādēļ es gribu pieminēt pāris iespaidīgu vēsturisku liecību, kuras ļauj ieraudzīt, kā pēdējos 70 gados ir deformējusies kristīgo latviešu ticības izpratne,- no Brāļu draudžu laikā izveidotā tautas mugurkaula, kļūstot par valsts labumu patērētājiem un pilnībā pazaudējot atbildības sajūtu par savu valsti.

LU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns, prof. Gvido Straube savā darbā „Ceļā uz nacionālu valsti” viennozīmīgi raksta: Vidzemes Brāļu draudze tiek uzskatīta par „latviešu nacionālās atmodas pirmsākumu. Vidzemes Brāļu draudzes kustība ir sākums latviešu nacionālai atmodai, jo atrisināja tās lietas, bez kurām tā nekad nebūtu bijusi iespējama – tā radīja pamatus nacionālās inteliģences veidošanai…

Pašā sākumā tie bija draudžu vadītāji, zemnieku skolu skolotāji, sludinātāji un mācītāji, bet drīz starp viņiem parādījās arī prasmīgi un talantīgi līderi, mācītāju palīgi, literāti un skolu  vadītāji.”
Savukārt mācītājs Dr. Gundars Ceipe savā grāmatā „Latvijas Brāļu draudzes vēsture” saka: „Vidzemes Brāļu draudžu kustībā bija iesaistīti vairāk nekā 100 tūkstoši dalībnieku. Tika attīstīta Brāļu draudzes strukturālā uzbūve, risināti saimnieciskās aprites jautājumi, veidotas izglītības programmas… un bija pašsaprotami, ka vienīgais Saiešanas namu celšanas mērķis bija – būt par novada garīgās dzīves centru…”
Lūk, kur bija paši pirmie KRISTĪGIE DEMOKRĀTI LATVIJĀ!

Bet čehu pasniedzējs Prāgas universitātē Pavels Štolls, kurš dzīvo Prāgā un perfekti runā latviski, savā disertācijā saka: „Vidzemes Brāļu draudžu kustība 130 gadus bija pirmā un vienīgā latviešu nacionālā organizācija.” Un šo kristīgo draudžu darba rezultātā:
1. „Vidzemes analfabētie zemnieki sasniedza visaugstāko izglītības līmenis Eiropā,

2. tur veidojās visu galveno literāro veidu un žanru, kā arī teātra, aizsākumi,

3. kora dziedāšanas un Dziesmu svētku tradīcijas,

1. 4. tur izveidojās lauku inteliģence, kura tika iesaistīta baznīcas un vietējā laicīgajā pārvaldē(!!) un kļuva par nacionālās kustības un pilsoniskās sabiedrības veidošanās izšķirošo spēku.”
   Lūk, to visu toreiz paveica kristīgie latvieši!!!!

No tā mēs skaidri redzam, ka viss tas, kas šodien ir – latvieši un Latvijas valsts -  tajā laikā tika radīts kristīgo draudžu un tautas ciešā kopējā darbā. Tautas un Kristīgo draudžu darbā mācītāju un bīskapu vadībā!  Laikam taču viņiem bija tas pats Dievs, tā pati Bībele, tikai – cita attieksme pret tautu. Un – kāds tautas uzplaukums tad sekoja!

Tad kādēļ aizvadītajos 20 gados šodienas kristīgā Baznīca nedarīja NEKO kaut cik nopietnu mūsu valsts dzīves sakārtošanā?
Kādēļ Baznīca arī šodien guļ saldā miegā un mācītāji savos sprediķos pat nepiemin tautas postu un valsts sabrukšanu – tās valsts, kurai pamatus ielika citi kristieši pirms gadiem 100?

Tādēļ –  lai šodien atjaunotu izpostītos laukus, mūsu nacionālo ekonomiku, pieredzētu dzimstības eksploziju, panāktu strauju visas tautas labklājību, mums jāizdara tikai viens mazs darbiņš
– ir jāatrod kādi 10 mācītāji, kuru sirdīs mājo Vidzemes Brāļu draudžu kristīgais gars!
Jāatrod tādi mācītāji, kuri ne tikai saka, bet patiešām – darbos – mīl – savu-tautu! Un es nešaubos, ka tad mēs visi kopā viņu vadībā, ar Visvarenā palīdzību, kādos piecos gados uzceltu jaunu Latviju par apbrīnu visai netiklībā mirstošajai Eiropai.
… Un tad par Satiksmes ministru mēs atkal varētu aicināt Aināru Šleseru, jo vajadzēs steigšus celt lielo Lidostas terminālu aizbraukušo latviešu cienīgai sagaidīšanai mājās…

Šī tautas garīgi-nacionālā infrastruktūra ar simtiem baznīcu, draudžu ēkām un personālu stāv gatava, tā pārklāj visu mūsu valsti, atliek vien mazumiņš – šo vareno tautas spēku novirzīt tās īstajam uzdevumam – kalpojot Dievam, kalpot arī savai tautai un Latvijai!

…..

Pieskaroties Brāļu draudžu vēsturei, mēs tikko dzirdējām, ka tikai kļūstot stipra garā, tauta spēj veidot arī savas nacionālās kultūras vērtības, kuras tad spilgti bagātina tautas identitāti, kļūst tai mīļas, rada tēvzemes un dzimtenes sajūtu, kas tautas locekļu sirdīs ieņem tik nozīmīgu vietu, ka viss eksistences kopums kļūst viens-vienots-vesels:
es – mana ģimene – mana dzimta – mans novads – mana valsts.
Arī mana baznīca un mana skola, mans pagasts un manas dzimtās mājas. Tās visas ir mūsu nacionālās vērtības, kuras aizstāvot visos laikos latvieši ir bijuši gatavi liet savas asinis, upurēt savu brīvību un atdot pašu dārgāko – savu dzīvību.  Tādēļ arī mūsu paaudze mantojumā kā savu saņēma Latvijas valsti.
Nu, lūk, ja mēs par to visu šodien šeit varam vienoties, tad esam ieguvuši to zelta-atslēgu, kura vienīgā var atslēgt visas durvis uz šodienas grūto tautas jautājumu atbildēm, un mums atliks tikai viens – ar visu sirdi mesties darbā, kas spēj apvienot latviešus; darbā, kuram panākumi garantēti; darbā, kura dēļ ir vērts upurēt daļu savas dzīves, jo šī darba pamatā ir mūžīgas un nemainīgas vērtības un mūsu mīļā tauta.
Tādēļ mums ir atkal jāsāk viss no sākuma.
Ir jāpulcina latvieši uz plašām brīvām tautas diskusijām, kurās piedalītos uzņēmēji, studenti, lauku ļaudis, garīdznieki, skolotāji un pašvaldību darbinieki. Tur jāpārrunā visa mūsu dzīve, jāsakārto mūsu domas un dvēseles, un TAD jāsāk atjaunot visas mūsu sabiedriskās struktūras, skolas un baznīcas ieskaitot.

Šajā darbā jāveidojas jaunai nacionālai latviešu inteleģencei, kurai jāformulē tautu vienojošas idejas, pārliecība, mērķi un prasības. Bet aiz prasībām kā sienai jānostājas visai latviešu tautai, atjaunotas Kristīgi Demokrātiskās kustības vadībā, gara spēkā un vienotībā.
…

Pagātnes vēsture spilgti liecina, ka mūsu nācija spēj veikt ļoti lielas lietas:

– Pēc 1938. gada statistikas, latvieši bija vispaēdušākā tauta pasaulē, rēķinot pēc gaļas un piena patēriņa uz vienu iedzīvotāju.
– Pirmskara Latvijā bija viena no labākajām sociālās nodrošināšanas sistēmām Eiropā ar obligāto apdrošināšanu visiem strādājošajiem un to ģimeņu locekļiem.
– Pirmskara Latvijā 19 gados tika uzbūvētas 373 jaunas skolas, caurmērā 15 skolas gadā.
Jau šie daži fakti spilgti rāda, ko spēj arī maza tauta, ja vien tās priekšgalā nostājas atjaunoti, kristīgi ļaudis ar augstu morāli un karstām savu tautu mīlošām sirdīm.

Tādēļ tikai atgriešanās pie ļoti plašas kristīgi-konservatīvo un nacionālo vērtību  pasludināšanas sabiedrībā varētu būt tas vienīgais ceļš, kurš garantētu mūsu nācijas izdzīvošanu šodien.

Pretējā gadījumā – Latvija būs valsts bez nākotnes, un mūsu nākotne – bez savas valsts.
Tādēļ lai mācāmies šodien teikt viens otram:

LATVIETIS LATVIETIM – DRAUGS, BRĀLIS UN BIEDRS!
Paldies par uzmanību! ”

Jānis Rožkalns
Ev.Lut. Baznīcas Rīgas mācītāju sanāksmē, Lutera baznīcā, 2011. gads.